Starptautisks līgums ir līgums, kas noslēgts starp divām vai vairākām pusēm, kuras pieder pie dažādām juridiskajām sistēmām, un kuras vēlas veikt komercdarījumu.
Starptautiskajai tirdzniecības palātai vienmēr kā pamatu ir ieteicams izmantot starptautiskās tirdzniecības līgumu paraugus, novērtējot īpašās prasības, kuras nosaka regulējamais gadījums. Visbeidzot, var izstrādāt līguma galīgo versiju, konsultējoties ar juristu, kurš specializējies starptautiskajās tiesībās un / vai ārvalstu tirdzniecības tiesībās.
Līgumā ir svarīgi norādīt piemērojamo likumu. Piemērojamais likums ir pārdevēja, pircēja un trešās valsts likums vai arī tā varētu būt atsauce uz īpašiem starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Valstīm.
Ja līgums ir sastādīts divās vai vairākās valodās, jums ir jānorāda valoda, kurā līguma teksts tiek uzskatīts par noteicošo, lai novērstu dažādus vairāku tulkojumu skaidrojumus.
Starptautiska līguma būtiskākie elementi ir norādīti zemāk:
Honkonga, Singapūra
Luksemburga, Beļģija, Malta, Nīderlande, Apvienotie Arābu Emirāti, Īrija, Igaunija, Islande, Šveice, Zviedrija, Norvēģija, Slovākija, Dānija, Austrija, Somija, Slovēnija, Kanāda, Ungārija, Čehija, Vācija, Bulgārija, Austrālija, Jaunzēlande, Lietuva, Ķīnas Taipeja, Kipra, Apvienotā Karaliste
Malaizija, Izraēla, Latvija, Čīle, Polija, Francija, Ukraina, Rumānija, Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Saūda Arābija, Itālija, Portugāle, Peru, Spānija, Koreja, Vjetnamas Republika, Turcija, Grieķija, Taizeme, Dienvidāfrika, Jordānija, Kolumbija, Indonēzija, Meksika
Kazahstāna, Ēģipte, Ķīna, Filipīnas, Krievijas Federācija, Urugvaja, Maroka, Tunisija, Argentīna, Indija, Šrilanka, Nigērija, Brazīlija, Kenija, Pakistāna, Venecuēla, Uganda, Alžīrija
Bangladeša, Sudāna, Etiopija
Ir rūpīgi jāizvēlas atbilstoša norēķinu metode, lai samazinātu norēķinu risku, vienlaikus nodrošinot pircēja vajadzības, jo savlaicīga samaksa pilnā apmērā ir primārais eksporta pārdošanas mērķis.
eksportētāji vēlas saņemt samaksu pēc iespējas drīzāk, vēlams tiklīdz tiek veikts pasūtījums vai pirms preču nosūtīšanas importētājam.
importētāji vēlas saņemt preces pēc iespējas drīzāk, bet novilcināt samaksu pēc iespējas ilgāk, vēlams līdz brīdim pēc preču tālākpārdošanas, lai gūtu pietiekamus ienākumus samaksas veikšanai eksportētājam.
Visnedrošāk | Nedroši | Drošāk | Visdrošāk | ||
---|---|---|---|---|---|
Eksportētājs | Konosaments | Atvērts konts | Dokumentu inkaso | Akreditīvi | Priekšapmaksa skaidrā naudā |
Importētājs | Cash-in-Advance | Akreditīvi | Dokumentu inkaso | Atvērts konts | Konosaments |
Starptautiskajā tirdzniecībā izmantotās standarta norēķinu metodes ir:
Katra norēķinu metode ietver noteiktu risku un izmaksas, par ko bieži vien ir atbildīgs eksportētājs. Šīs izmaksas un riskus pirms preču nosūtīšanas ir jāanalizē, jānovērtē un jāpārrunā, lai noteiktu produktam atbilstošu cenu un nodrošinātu visu darījumā iesaistīto pušu vajadzības.
Priekšapmaksa skaidrā naudā: Visdrošākā tirdzniecības metode eksportētājiem un līdz ar to arī visneizdevīgākā pircējiem. Eksportētājs gaida samaksu pilnā apmērā pirms preču nosūtīšanas.
Atvērts konts: Tā ir visnedrošākā tirdzniecības metode eksportētājam, bet visizdevīgākā pircējiem. Preces un dokumenti tiek nosūtīti tieši pircējam ar maksājuma pieprasījumu atbilstošā laikā (nekavējoties vai savstarpēji saskaņotā datumā). Eksportētājs var minimāli kontrolēt procesu vai tam var vispār nebūt šādas kontroles iespējas, izņemot turpmākos un pircējam saistošos tirdzniecības noteikumus. Acīmredzami, šī samaksas metode ir visizdevīgākā pircējam naudas plūsmas un izmaksu ziņā. Līdz ar to, Atvērtā konta tirdzniecības metode būtu jāizmanto tikai tad, ja eksportētājs ir pietiekami pārliecināts, ka samaksa tiks saņemta.
Konosaments: starptautiskajā tirdzniecībā tas ir atvērta konta variants, kura ietvaros samaksa eksportētājam tiek veikta tikai pēc ārvalstu izplatītāja preču pārdošanas gala pircējam.
Dokumentu inkaso: pircējs var saņemt dokumentus, kuros preču saņemšana ir paredzēta tikai pēc samaksas veikšanas par precēm. Ieņēmumi apmaiņā pret dokumentiem var izpausties arī „dokumenti pret samaksu” (dokumenti pret samaksu vai / p) vai „dokumenti pret pieņemšanu” (dokumenti pret pieņemšanu vai / a) veidā, kur dokumenti tiek nodoti pircējam tikai pēc finanšu dokumenta saņemšanas (piemēram, pārvedu vekseļa vai čeka saņemšanas). Pārvadātājs var piegādāt preces importētājam, tiklīdz tas ir veicis savu saistību izpildi. Tā ir sistēma, kas ir plaši izmantota darījumos Eiropas Savienībā, kur nelieli attālumi ļauj veikt ātras piegādes un novērš maršruta pārtraukšanas risku, ko rada bankas dokumenti. Šai grupai pieder arī Pēcapmaksa, kad pārvadātājs var piegādāt preces importētājam, tiklīdz tas ir veicis savu saistību izpildi. Tā ir sistēma, kas ir plaši izmantota darījumos Eiropas Savienībā, kur nelieli attālumi ļauj veikt ātras piegādes un novērš maršruta pārtraukšanas risku, ko rada bankas dokumenti. Visizplatītākais inkaso samaksas veids ir akreditīvs.
Akreditīvi: samaksas veids, kas ir sarežģītāks un dārgāks, tiek izmantots vērtīgos darījumos, vai veicot darījumus ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Akreditīvs (kas ir zināms arī kā Dokumentārais kredīts) ir starpbanku samaksas veikšana eksportētāja (Saņēmēja) labā, garantējot, ka samaksa tiks veikta līdz ar noteiktu dokumentu saņemšanu, kurus uzrādot tiek konstatēts, ka tie atbilst pircēja (Iesniedzēja) uzstādītajiem noteikumiem. Ja akreditīvu (L/C) nepieprasa ārvalstu valdības iestāde, tas tiek parasti izmantots, kad nesamaksāšanas risks ir pārāk liels, lai pieļautu jebkuru citu samaksas veidu, izņemot priekšapmaksu skaidrā naudā, un pircējs nevēlas vai nespēj veikt samaksu šādā veidā. Akreditīvs ir elektroniski sastādīts līgums starp pircēja banku un eksportētāju. Pircēja banka aizvieto pircēja kredītu ar savu kredītu par maksu un izvirza noteikumus, kurus jāievēro, lai nodrošinātu samaksu. Starptautiskā tirdzniecības palāta (ICC) izvirza akreditīvu lietošanas norādījumus.
Visi tirdzniecības darījumi ar ārvalsti ietver saistības, nodokļus un muitas procedūras, kas katrā valstī atšķiras: tas ir teritorialitātes princips, kad ir nepieciešams noteikt gan eksportu Eiropas Savienībā, gan valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Eiropā
Darījumi ES nav pakļauti barjeru prasībām: preces vienkārši tiek uzskatītas par nosūtītām vai saņemtām, nevis eksportētām vai importētām. Vienīgā obligātā prasība tiem, kuri veic preču pārdošanas vai pirkšanas darījumus ar ES, ir periodiska sarakstu iesniegšana muitas pārvaldēm, kuros ir norādīti izpildes termiņi saistībā ar darījumu vērtību. Intrastat sistēma ir paredzēta nodokļu iekasēšanai un arī preču statistikas apskatam katrā valstī un ārpus tās. Sistēma noder statistikas apkopošanai par preču tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Pakalpojumu sniegšana Intrastat sistēmā nav paredzēta.
Ārpus ES
Ārpus Eiropas Savienības esošo valstu tirdzniecībā pirms katras muitas darbības ir jānodrošina rakstiska deklarācija, kura tiek uzrādīta muitai, noformēta īpašā veidlapā un ietver 8 daļas: „Vienotais administratīvais dokuments” (VAD).
Iespējams ir arī pagaidu eksports. Tā ir pagaidu preču sūtīšana uz ārvalstīm (piemēram, apstrāde, remonts, montāža u.c.) pēc atļaujas saņemšanas no kompetentās iestādes. Tā tas ir Tirdzniecības palātas izdotās ATA karnetes gadījumā, kas paredz preču nosūtīšanu 12 mēnešu maksimālajā periodā. Pēc šī perioda preces ir atkārtoti jāimportē valstī.
Galvenais pārdevēja risks ir samaksas nesaņemšana. Ja jūs eksportējat produktus, ir labāk un rūpīgāk jāizvērtē pircēja maksātspējas stāvoklis un pircēja valsts maksātspēja, kā arī jānosaka samaksas veidi, kas aizsargā no maksātnespējas riska. Ja iespējams, apdrošiniet savu kredītu ar apdrošināšanas nodrošinājumu, savukārt privātiem vai valsts uzņēmumiem ir jāveic apdrošināšana pret samaksas neveikšanas risku gan komerciālu, gan politisku iemeslu dēļ.
Apdrošinātā vērtība nekad nav uzskatāma par darījuma vērtību 100% apmērā.
Apdrošināšanas summa tiek noteikta, pamatojoties uz mainīgajiem lielumiem, tostarp jūsu uzņēmuma raksturojumu, kā arī pircēja un valsts raksturojumu, kurā jūs vēlaties eksportēt.
Atbilstošu pārvadājumu apstākļu izvēle ir atkarīga no dažiem elementiem, piemēram:
Atkarībā no preču īpašībām, var izvēlēties šādus atšķirīgus pārvadājumu veidus:
Autopārvadājumi ir visizplatītākais pārvadājumu veids ES valstīs, jo tos pilnībā var veikt pārvadātājs. ES valstu līmenī ir pieejami vairāki pakalpojumi, cenas un dienesti, kas var nodrošināt visas jūsu vajadzības.
Dzelzceļa pārvadājumi tiek uzskatīti par lēnāku, bet lētāku pārvadājumu veidu nekā autopārvadājumi. Tos ir iespējams veikt arī izmantojot specializētos vagonus (piemēram, saldētājvagonus).
Jūras pārvadājumi tiek visvairāk izmantoti starpkontinentu piegāžu veikšanai. Tas ir pārvadājumu veids, kurā kuģis šķērso ūdenstilpi, piemēram, jūru, okeānu, ezeru, kanālu vai upi. Pārvadājumi netiek veikti tik bieži kā autopārvadājumi, un cenas ir grūti noteikt. Parasti preces ir jāievieto konteinerā.
Aviopārvadājumi ir ļoti ātrs pārvadājumu veids, pateicoties daudziem tiešiem un netiešiem savienojumiem, bet tas ir arī visdārgākais pārvadājumu veids salīdzinājumā ar citiem.
Šie dokumenti ne tikai veicina preču virzību, bet arī noteiktos gadījumos ir uzskatāmi par „apliecībām”. Tie ir arī noteikti Akreditīvos. Tas nozīmē, ka dokumenti ir būtiski ne tikai pārvadājumiem, bet arī nodrošina iespēju kontrolēt preces pēc nosūtīšanas un kontrolēt arī samaksas grafikus.
Pārvadājumu dokumenti: tiek pārvadāti kopā ar precēm un var ietvert:
Starptautiskās tirdzniecības risks un īpaši kravas zaudēšanas risks jūrā ir nodarbinājis tirgotāju prātus jau gadsimtiem ilgi.
Kad preces šķērso valstu robežas, var rasties situācijas, kuras nav iespējams kontrolēt. Preču tranzīta apdrošināšanas mērķis ir noteikt precēm radīto bojājumu un polises turētājam radušos izdevumus. Apdrošināšanas līgumu ir jānoformē rakstveidā un jānorāda polisē noteiktos vispārīgos apstākļus un riskus. Apdrošināšanas prēmijas vērtība tiek noteikta, balstoties uz vairākiem parametriem, piemēram, vērtību, izcelsmi, galamērķi, iepakojumu, pārvadājumu veidu u.c.
Lai nepieļautu nepareizus skaidrojumus, ir noteiktas starptautiskās definīcijas, kas apstiprinātas visā pasaulē. Incoterms (Starptautiskie tirdzniecības noteikumi) ir iekļauti preču pārdošanas līgumos visā pasaulē, sniedzot norādījumus importētājiem, eksportētājiem, juristiem, pārvadātājiem, apdrošinātājiem un starptautiskās tirdzniecības studentiem.
Incoterms nosaka, kas ir atbildīgs par pārvadājumiem, kravas apdrošināšanu, muitas procedūrām (ārpus Eiropas Savienības esošajās valstīs), kā arī laiku, kad pārdevējs nodod riskus un atbildību pircējam.
Starptautiskie tirdzniecības noteikumi (Incoterms) tika izstrādāti, lai atbildētu uz zemāk dotajiem jautājumiem: