Izsekojamības loma kvalitātes sertifikācijas procesā

Kopš 2003. gada ES politika fokusējas uz izsekojamības koncepciju gan attiecībā uz izejvielām (piemēram, dzīvnieku pārtiku) un rezultātiem (piemēram, sākotnējo ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu, transportēšanu un mazumtirdzniecību). Dalībvalstis apstiprina standartus, lai nodrošinātu pārtikas higiēnu, dzīvnieku veselību un labklājību, kā arī augu veselību un lai kontrolētu piesārņojumu no ārējiem avotiem, piemēram, pesticīdiem.

Pašlaik izstrādāta jauna regula, kas sniedz patērētājiem labāku pieeju skaidrai, visaptverošai un uzticamai informācijai par pārtiku (no 2014. gada 13. decembra)

Aizsargājiet savus produktus!

Ikvienā ražošanas posmā un, importējot preces (piemēram, gaļu) no valstīm ārpus ES, tiek veiktas rūpīgas pārbaudes, lai produkti atbilstu tādiem pašiem standartiem un izietu tādas pašas pārbaudes, kādām tiek pakļauti produkti, kas ražoti ES.

Pēdējā publicētā regula attiecībā uz kvalitātes shēmām lauksaimniecības produktiem un pārtikai ir 2012. gada 21. novembra Regula Nr. 1151/2012.

Pirmais šīs Regulas pants uzsver tās mērķi palīdzēt ražotājiem informēt pircējus un patērētājus par produktu īpašībām un izmantotajām lauksaimniecības metodēm produktu un pārtikas ražošanā, kas nodrošina:

1. godīgu konkurenci starp zemniekiem un lauksaimniecības produktu un pārtikas ražotājiem, kas ietver vērtību piešķirošas īpašības un pazīmes;
2. patērētāju pieeju uzticamai informācijai attiecībā uz šiem produktiem;
3. cieņu pret intelektuālā īpašuma tiesībām;
4. iekšējā tirgus integritāti.

Pasākumi, kas izklāstīti šajā Regulā, paredzēti lauksaimniecības un pārstrādes pasākumu atbalstam un lauksaimniecību sistēmām, kas tiek asociētas ar augstas kvalitātes produktiem, tādējādi sniedzot ieguldījumu lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanā.

Aizsargājiet savus produktus, izmantojot brīvprātīgo sertifikāciju, lai nodrošinātu saviem klientiem, ka viņi iegādājas visaugstākās kvalitātes produktu, tā kā to kontrolē trešā persona, kā arī, lai informētu klientus, ka viņi sadarbojas nolūkā saglabāt tradīcijas, vietējos ražojumus un bioloģisko dažādību.

Pasaulē eksistē ne tikai Eiropas ĢN produkti

15 no visiem reģistrētajiem produktiem ir no valstīm ārpus ES. 2013. gadā Taizeme un Andora pirmo reizi reģistrēja savus produktus, tādējādi kļūstot par valstīm ārpus ES, kas arī izmanto ES kvalitātes sertifikācijas sistēmu, kopā ar Ķīnu, Kolumbiju, Indiju un Vjetnamu.

Īpašs gadījums: attālākie reģioni

Attālākie reģioni ir valstis, kurās ES nav tik daudz priekšrocību šo valstu atrašanās vietas dēļ un izolētības, kā arī sarežģīto ģeogrāfisko un meteoroloģisko apstākļu dēļ. Šādas valstis ir Francijas aizjūras departamenti (Gvadalupe, Franču Gviāna, Reinjona un Martinika), Azoru salas un Madeira, kā arī Kanāriju salas.

Logo ļauj patērētājam identificēt un atpazīt kvalitatīvus lauksaimniecības produktus, kuru izcelsmes reģioni ir attālie Eiropas reģioni. Francijas, Spānijas un Portugāles iestādes ieviesa attiecīgās lauksaimniecības programmas attālajiem reģioniem (POSEI = programmas, kas piedāvā īpašas iespējas izolētiem reģioniem), kas ir īpaši pasākumi, kas ļauj nodrošināt finanšu atbalstu kvalitatīviem produktiem, kas atbilst iepriekš noteiktām prasībām, īpaši vīna nozarē, kā arī mājlopu audzēšanā un gaļas ražošanā.

Ziņas no Eiropas!

Pēdējos gados šī politika veicināta, izmantojot dažādus instrumentus, piemēram: investīcijas, projekti, izpēte, noteikumi un informācijas izplatīšana, kurai atbalstu sniedz dalībvalstis, valdības, asociācijas un citas ieinteresētās puses.

Pēdējie šī darba rezultāti tika publicēti Oficiālajā izdevumā 2014. gada 4. novembrī: Eiropas Komisija ievieš jauno Regulu par informācijas sniegšanas un reklāmas pasākumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktiem, kas tiek pārdoti iekšējā tirgū un trešajās valstīs un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008.

EK piedāvājums ietver atbalsta pieaugumu, kas tiek nodrošināts reklāmas iniciatīvām Eiropas lauksaimniecībā.

Saskaņā ar šo regulu Eiropas atbalsts pieaugs progresīvi no EUR 61 miljona budžeta 2013. gadā līdz EUR 200 miljoniem 2020. gadā.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem nacionālais līdzfinansējums izzudīs, ES līdzfinansējumam pieaugot līdz 70% vienkāršām programmām, ko piedāvā vienas dalībvalsts viena organizācija, 80% programmām, kurās iesaistījušās vairākas dalībvalstis un programmas, kuru mērķis ir trešās valstis, 85% krīzes pasākumu ieviešanai.

Jaunā regula stāsies spēkā 2015. gada 1. decembrī.

ES popularizēšanas kampaņa

ES turpina atbalstīt iniciatīvas, kas saistītas ar publikācijām un mājaslapām, kas paredzētas Eiropā sertificētiem produktiem. Politika paredzēta Eiropas pārtikas patēriņa popularizēšanai ne tikai ES dalībvalstīs, bet arī ārpus tās.

Ar saukli „Izbaudiet, tas ir Eiropas produkts!” politikas mērķis ir palīdzēt nozares profesionāļiem iekļūt vai konsolidēt starptautiskus tirgus un informēt patērētājus par darbu, ko veic Eiropas zemnieki.

Kur pieejama informācija par sertificētiem produktiem?

DOOR datubāze (Izcelsmes un reģistrācijas datubāze (Database of Origin and Registration)) ietver produktu nosaukumus pārtikai, kas reģistrēta kā ACN, AĢN vai GTĪ, kā arī ar nosaukumiem, kuriem reģistrācija piemērota.
http://ec.europa.eu/agriculture/quality/door

E-BACCHUS ir datubāze, kas ietver ģeogrāfiskās norādes, kas aizsargātas Eiropas Kopienā, vīniem, kuru izcelsmes valstis ir dalībvalstis un trešās valstis.
http://ec.europa.eu/agriculture/markets/wine/e-bacchus/index.cfm?event=pwelcome&language=EN

Kad „sertificēts” nenozīmē „aizliegts”

Pēdējos gados arī globalizētās pārtikas ikona visur pasaulē pievērš uzmanību ar nacionālām reklāmas kampaņām un veicina vietējo sertificēto produktu patēriņu. To mērķis ir spēt piesaistīt tos patērētājus, kas parasti neatrodas to mērķa grupā, jo tie patērē augstākas kvalitātes pārtiku, salīdzinot ar to, kas tiek piedāvāta ātrās ēdināšanas uzņēmumos.