Kā mērķēt uz kustīgu mērķi ...
Bez šaubām, visi patērētāji nav vienādi, gan kad runa ir par „parastu produktu” (piem., pudele vīna), gan kad runa ir par piešķirtu simbolisku nozīmi (piem., glauna dāvana, dāvinājums īpašos gadījumos, kā veids kā parādīt savu pieredzi kā oficiantam, kā arī kā ikdienas dzēriens vai kā veids kā justies labāk grūtajos brīžos…). Bet, kas nav acīmredzams, ir tas, ka mēs vairs nespējam iedalīt viņus vienkāršajās grupās (pēc vecuma, dzimuma, ienākumiem…) un iedomāties, ka viņi darbosies noteiktā veidā tikai tāpēc, ka pieder pie noteiktas grupas. Turīgs cilvēks var uzvesties kā nabags, kad viņš nav īpaši ieinteresēts produktā, un, kas ir sliktāk, viņš vienmēr var mainīt savas domas un parametru izvēli. Tādēļ ir svarīgi:
Mūsdienās situācijas mainās ātri un iegūtās zināšanas var būt noderīgas tikai īstu brīdi.
Ir pieejama nopublicēta informācija, bet arī specializētu pētījumu var veikt diezgan vienkārši
Par ko mums jābūt informētiem?
Sakarā ar to, ka mums nav laika pastāvīgi izlasīt visu, mēs varam izvēlēties dažas lietas, kas jāievēro, un dažus drošus avotus. Daži avoti ir “teorija”, kas nozīmē, ka mēs varam lasīt no papīra, datorā, mājās. Daži avoti ir “prakse”, kas nozīmē, ka mums jārod veids, kā uzdot dažus jautājumus. Mums jābūt informētiem par:
Normālajos periodos attīstītajās valstīs pārtikas produktu daļa uz visas ģimenes patēriņa apjomu mēdz sarukt. Tas nozīmē, ka pārtikas produktu izdevumi kļūst mazāk svarīgi, un tas nozīmē mazāku uzmanību pret cenu. Šajā gadījumā reklāmas ziņojumi koncentrējas uz kvalitāti, labpatiku, statusu. Pretējais notiek grūtajos laikos (kad naudas vērtība kļūst par svarīgu aspektu). Mūsdienās tendence ir vērsta uz „polarizāciju ”, kas nozīmē, ka vidējās klases un vidējās kvalitātes produkti kļūst mazāk svarīgi, turpretim, augstas un zemas kvalitātes – vairāk. Svarīgi saprast veidu, kā atbilst šai tendencei.
Mērķa grupa ir kvalitatīva pētījuma veids, kad cilvēku grupa tiek aptaujāta par viņu uztveri, viedokli, ticējumiem un attieksmi pret produktu, pakalpojumu, koncepciju, reklāmu, ideju vai iepakojumu. Jautājumi tiek uzdoti interaktīvajā grupas vidē, kur dalībnieki var brīvi sarunāties ar citiem grupas dalībniekiem.
CAWI ir pētījumu metode, kurā aptaujātās personas aizpilda anketu tiešsaistē. Tā var saturēt bildes, audio un videoklipus, saites utt. Ir iespējams arī pielāgot anketas plūsmu, pamatojoties uz piedāvātajām atbildēm, kā arī jau zināmu informāciju par dalībnieku.