Tiešā pārdošana
Skatīt 1. moduļa 4. daļu lai iegūtu sākotnējo informāciju par šo tēmu!
ES Direktīva par Patērētāju tiesībām (Direktīva 2011/83/ES) definē tiešo pārdošanu kā līgumus, kas noslēgti starp tirgotājiem un patērētājiem, abiem klātesot vietā, kas nav tirgotāja uzņēmuma telpas.
Tiešā pārdošana patērētājiem var kļūt par iespēju mazajiem ražotājiem.
Tā ļauj jums izslēgt „starpnieku” un pārdot tieši klientiem, paaugstinot iespēju saņemt lielāku peļņu. Tiešā pārdošana ir lielisks veids, kā pārdot specializētās preces vai preces, kuru apjomi ir pārāk zemi, lai tie tiktu pārdoti pa ierastajiem pārdošanas kanāliem. Tāpat iespējams iegūt klientu atsauksmes un eksperimentēt ar alternatīviem produktiem.
Tiešajai pārdošanai ir daudz priekšrocību, tajā skaitā:
- paaugstināti un stabilāki saimniecības ienākumi;
- paaugstināti darba vietu un labklājības saglabāšanas rādītāji vietējām ekonomikām;
- uzlabota pieeja svaigiem produktiem;
- lielāka atbildība un izvēle;
- samazināta pakļautība saindēšanās riskam un uzlabota pārtikas drošība;
- mazāka dažādu pārtikas produktu izplatīšana;
- dažāda un ilgtspējīga produkcija;
- zemāks enerģijas patēriņš, tā kā preces tiek minimāli transportētas un tādējādi mazāk tiek ietekmētas klimata izmaiņas.
Noskatieties šos video:
Uzskatāms, ka vietējās pārtikas ražošanā iesaistītas daudzas saimniecības. To starpā:
- tieši uz patērētāju mērķēts mārketings;
- zemnieku tirdziņi;
- programmas, kuru ietvaros saimniecības nodrošina pārtiku skolām;
- sabiedrības atbalstīta lauksaimniecība;
- sabiedriskie dārzi, skolu dārzi;
- pārtikas centri un tirgi;
- mobilās kautuves.
- Preču pārdošana / veikali
- Pārdošanas punkti lielos veikalos.
Kas ir tiešā pārdošana?
Vai zemnieks apsvērtu tiešo pārdošanu kā iespēju?
Kā tā strādā?
Zemnieku tirgus ES līmenī: daži salīdzinoši piemēri
ES Komisija 2014. gada 11. marta Regulā Nr. 807/2014 par lauku attīstību jaunajam Vienotās lauksaimniecības politikas programmu periodam atzīst īso piegādes ķēžu un vietējo tirgu nozīmību: „Jānorāda īsās piegādes ķēdes un vietējie tirgi, kuriem atbalsts varētu tikt piešķirts. Lai ieviestu skaidru nodalījumu starp tiem, kā kritērijs jāizmanto starpnieku skaits, kas definēt īsās piegādes ķēdes, turpretim attālums no saimniecības, ņemot vērā specifiskas ģeogrāfiskas teritorijas iezīmes, ir kritērijs, kas definē vietējos tirgus, ja vien netiek uzrādīts cits pārliecinošs kritērijs. Sadarbībai starp mazajiem operatoriem jākoncentrējas uz vispārējiem zaudējumiem, ko rada lauku teritoriju fragmentācija. Tāpēc sadarbība jāierobežo līdz mikrouzņēmumiem un fiziskajām personām, kas vēlas atvērt mikrouzņēmumu, brīdī, kad tās piesakās atbalstam. Lai nodrošinātu visaptverošu pieeju sadarbības pasākumu ieviešanā, pasākuma ietvaros atbalstāmas tikai reklāmas aktivitātes, kas saistītas ar īsajām piegādes ķēdēm un vietējiem tirgiem.”
Vienotās lauksaimniecības politikas Komunikācijas apbalvojuma (Communication Awards) mērķis ir parādīt vislabākās komunikāciju iniciatīvas, kas saistītas ar Vispārējo lauksaimniecības politiku, trīs kategorijās: Saziņa ar ieinteresētajām pusēm, Saziņa ar sabiedrību un Inovatīvā saziņa.
Read: Best practices
Starp labākajām iniciatīvām 2012.-2014.g. dažas ir saistītas ar zemnieku tirdziņiem un ir apkopotas turpmāk:
Zemnieku tirgus Apūlijas reģionā:
Pārtikas ražošanas projekta Apūlijas reģionā Itālijā mērķis ir veicināt īsās piegādes ķēdes un palīdzēt lauku attīstībai, izmantojot lauksaimniecības diversifikāciju. Zemnieku tirgus projekta mērķis ir veicināt īso piegādes ķēžu jeb noslēgtu loku nozīmību pārtikas ražošanā, izmantojot zemnieku tirgu kā uzņēmējdarbības pasākumu. Tas veicina tiešas un sociālas attiecības starp zemniekiem un patērētājiem, samazina produkta gala cenu, kā arī rada veidus, kā diversificēt zemnieka ienākumus daudzfunkcionālā lauksaimniecībā.
Zemnieku tirdziņi sekmē izpratni par Vienoto lauksaimniecības politikas atbalstu ilgtspējīgai lauksaimniecībai
Iestāšanās ES Rumānijā tika uzskatīts par apdraudējumu vietējiem pārtikas ražotājiem un pārdošanas rezultātiem, apdraudot nelielu zemnieku tirdzniecības iespējas un vietējās pārtikas patērētājus. Mērķis bija palīdzēt Rumānijas sabiedrībai saprast, ka Vienotā lauksaimniecības politika neapdraud Rumānijas tradicionālo lauku kultūru, bet var kalpot kā potenciāls atbalsts.
Trīs augsta profila tirgi tika izmantoti kā instruments, lai nodotu šo informāciju. Tādējādi informācija nonāca tieši pie tiem, kas apmeklē trīs zemnieku tirdziņus, personīgi sarunājoties ar projekta darbiniekiem un nelielajiem pārtikas ražotājiem. Šīs kampaņas rezultātā rumāņu nelielo ražotāju un patērētāju uzskati ir mainījušies. Sabiedrība jūtas daudz pārliecinātāka, pārdodot un iegādājoties vietējo pārtiku tieši no ražotāja. ES savukārt atbalsta vietējo pārdošanu un īsās pārtikas ķēdes.
Ziniet, ko jūs ēdat, ziniet, no kurienes ir jūsu pārtika
Zemnieku tirgus dibināšana, lai parādītu, ka ES atbalsta vietējo lauksaimniecību, nodarbinātību un pārdošanu lauku teritorijās. Pirms Rumānija kļuva par ES daļu, daudzi rumāņi uzskatīja, ka ES ir apdraudējums vietējās pārtikas ražošanai un pārdošanai. Izmantojot modernus zīmolus un reklāmas stratēģijas, tika organizēti trīs tradicionāli zemnieku tirdziņi, lai piesaistītu gan patērētājus, gan medijus. Stāsti, kas tika parādīti ziņās no tirdziņiem, izplatīja ziņu, ka ES atbalsta vietējo un ilgtspējīgu nodarbinātību lauksaimniecībā lauku teritorijās, kā arī vietējo produktu pārdošanu. „Pazīstiet savu pārtiku, ziniet, no kurienes ir jūsu pārtika” bija veiksmīgs sauklis. Tika izveidoti plakāti un reklāmkarogi, lai parādītu, ka tiešā pārdošana un vietējais tradicionālais ēdiens ir inovatīvs pašreizējās politikas kontekstā. Mūsdienās tirdziņi turpina savu darbību, jo tie ir ilgtspējīgi un nacionālie mediji uztur interesi.
Noskatieties šo
Vai pastāv unikāls zemnieku tirgus modelis?
Tirgus definīcijas:
- vieta, kur pircēji un pārdevēji pulcējas preču pārdošanai / pirkšanai;
- notikums, kas parasti tiek organizēts regulāri, kurā cilvēki satiekas, lai pirktu un pārdotu;
- pārtikas veikals;
- veikals, kurā tiek pārdotas īpašas preces;
- cilvēku tikšanās vieta, kurā pirktu un pārdotu;
- tirdzniecības vai uzņēmējdarbības vieta.
Vārds „tirgus” („market”) cēlies no latīņu valodas vārda „mercatum”, no vārda „mercari” – tirgoties, slēgt darījumus, pirkt – pagātnes formas.
Grieķiem, etruskiem un romiešiem tā bija zināšanu un iepazīšanās vieta, Itālijā viduslaikos tirgus kļuva par vietu, kur cilvēki mērojās spēkiem ar konkurentiem, kā arī rādīja to, cik spēcīgi ir lauki, zemnieku saimniecības, un cik augsta ir zemes kvalitāte un cik plašas zemnieku zināšanas.
Nepastāv vienota formula zemnieku tirdziņiem. Tirdziņi atšķiras atkarībā no tā, kur tie tiek organizēti un kādam patērētāju segmentam tie ir paredzēti. Taču daži elementi ir kopīgi visiem vai lielākajai daļai zemnieku tirdziņu:
- preces tiek transportētas no netāliem reģioniem;
- patērētāji var pārbaudīt pārtikas produktu kvalitāti un izcelsmi;
- tiek organizēti pasākumi, kas saistīti ar ēdiena tradīcijām;
- lielākā daļa tirdziņu tiek organizēti katru nedēļu;
- klienti parasti ir lojāli;
- atsevišķas cilvēku grupas organizē ēdiena gatavošanas apmācības un lekcijas par uzturvērtību
Zemnieku tirdziņi visā pasaulē tiek bieži uzskatīti par galveno alternatīvu pārtikai, kas ražota ar tradicionālajām ražošanas sistēmām. Zemnieku tirdziņi, visticamāk, ir visvecākais un ierastākais tiešā mārketinga veids. Tie spēj apvienot pārtikas ražotājus un patērētājus, un tie ir alternatīvā pārtikas tīkla piemērs. Zemnieku tirdziņi ir vislabākais īsās pārtikas ķēdes piemērs gan laika, gan attāluma ziņā. Pēdējās divās desmitgadēs šie tirdziņi piedāvā patērētājiem gūt pirmo pieredzi šāda veida tirdzniecībā.
Avots: A. Cavicchi; Rocchi B, New trends of sustainable consumption: the farmers’ market as a business imperative for the reeducation of consumers (Jaunās ilgtspējīga patēriņa tendences: zemnieku tirgus kā biznesa iespēja izglītot patērētājus), in WANKEL C.; STONER J. Global Sustainability as a Business Imperative; Ņujorka, Palgrave-McMillan; 39 – 254. lpp.
Noskatieties šo
Kā pārdot zemnieku tirdziņos:
Pirms sākat plānot tiešās pārdošanas pasākumu, saskaņojiet to ar vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Kādi ir higiēniskie un sanitārie standarti?
Šie ir pamata ieteikumi, kas patērētājiem būtu jāievēro, lai nodrošinātu, ka svaigā pārtika ir droša.
Pirms un pēc svaigu produktu sagatavošanas:
- mazgājiet rokas 20 sekundes ar siltu ūdeni un ziepēm;
- rūpīgi mazgājiet augļus un dārzeņus zem tekoša ūdens pirms ēšanas, sagriešanas vai gatavošanas. Mēs neiesakām mazgāt augļus un dārzeņus ar ziepēm vai citiem līdzekļiem vai, izmantojot komerciāli ražotus mazgāšanas līdzekļus.
- Ja jūs plānojat mizot produktu pirms ēšanas, būtiski to vispirms nomazgāt. Jebkuras baktērijas, kas atrodas uz preču ārējās mizas, piemēram, uz melonēm var tikt pārnestas uz melones iekšpusi, kad to griezīsiet vai mizosiet.
- Ievietojiet sagrieztus vai nomizotus augļus un dārzeņus ledusskapī uz divām stundām pēc sagatavošanas.
Noskatieties šo video:
Tirgi rada piemērotu vidi zemniekiem un pārtikas ražotājiem, kur tieši pārdot patērētājiem produktus, kas saražoti saimniecībā, kā arī amatnieku radītās preces.
Neatkarīgi no tā, vai pārtika ir organiska, biodinamiska vai tradicionāli ražota, svaigie produkti, kas pieejami zemnieku tirdziņos, turpina piesaistīt lojālus un entuziasma pilnus klientus.
Regulārs stends zemnieku tirdziņos neprasa lielus kapitāla ieguldījumus. Jums nepieciešams galds, telts, iepakojums un marķējums, kas identificē jūsu uzņēmuma nosaukumu, produktu un cenu.
Izmaksas var ietvert stenda, aprīkojuma, apdrošināšanas, pārdevēju darba, transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas. Reklāmas izmaksas parasti ir zemas, tā kā šo funkciju paveic tirdziņš pats un parasti šīs izmaksas ir ietvertas jūsu stenda izmaksās.
Veiksmīgi padomi tirdzniecībai tirgū:
- izvēlieties rosīgas un centrālas zonas;
- nodrošiniet integritāti (piemēram, pārdodiet tikai pārtiku, kas ražota vietējā reģionā);
- nolīgstiet efektīvu pārdevēju, kas veicina tirdzniecību;
- izveidojiet vairākus stendus un piedāvājiet plašu preču klāstu.
This communication (website) reflects the views only of the author, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.