Definition of Quality
Kvalitātes dažādās dimensijas: neliels eksperiments
Tas, ko mēs aplūkojam šajā nodaļā ir labi zināms, bet neliels eksperiments var ieviest vēl lielāku skaidrību.
Vienkārši izvēlieties 10 dažādas personas (dažāda vecuma, ar dažādu izglītības līmeni, dažāda dzimuma ...) un pajautājiet viņiem, kad, viņuprāt, filma ir „labas kvalitātes” filma. Iespējams, ka jūs saņemsiet ļoti dažādas atbildes: daži priekšroku dos spraigai darbībai un specefektiem, daži īpašu uzmanību pievērsīs mūzikai, citi galvenokārt gaida romantiku, un vēl citi – kultūras vēstījumus un citātus. Tas pats attiecas uz pārtiku: dažiem patīk šķiņķis ar labu tekstūru, citiem tas patīk mīksts, dažiem patīk ļoti nogatavojušies augļi vai tomāti, bet citiem- nē.
„Kvalitāte” ir vārds, kas ir izmantots tik bieži, ka tas varētu nenozīmēt neko. Šīs lappuses ietvaros kā piemērs ir minētas dažas lietas, kas var būt saistītas ar šo vārdu: mēs tās saucam par kvalitātes „dimensijām”.
Protams, pārtikas produktiem ir jābūt labai garšai, bet patērētāju skaits, kas aizvien vairāk palielinās, ir gatavi vairāk dot priekšroku veselīgumam nevis garšai: tādējādi, pārtikas produkts nav tik garšīgs, bet toties ir veselīgāks. Un ko nozīmē vārds „veselīgs”? Tas var nozīmēt, ka tā sastāvā ir „vairāk” noteiktu vielu (piemēram, vitamīnu), ko nodrošina gan ražošanas metodes, gan svaigums un/vai iemesls, ka produkta sastāvā šīs vielas ir. Tas var nozīmēt, ka produkta sastāvā arī ir „mazāk” noteiktu vielu, kas tiek uzskatītas par neveselīgām (piemēram, tauki, cukurs, sāls, kā arī metāli, ķīmiskās atlikumvielas, u.c.)
Kvalitāte ir saistīta arī ar drošību, garantijām un pārbaudēm. Tā var būt saistīta ar intelektuālo patiku, kā arī emocijām (vienkārši padomājiet par jau sen zināmo augļu un dārzeņu daudzveidību, produktiem ar īpašu stāstu, kā arī prieku, ko sniedz maltītes ieturēšana kopā.
Turklāt patērētāji aizvien vairāk apzinās, ka ražošanas metodēm ir jānodrošina darbinieku tiesības, dzīvnieku labklājība un vides aizsardzība.
Izcelsme ir svarīgs kvalitātes elements vispārīgā nozīmē, jo dažas valstis un reģioni ir slaveni ar savām īpašajām ēdienu tradīcijām, un arī tāpēc, ka daudzi patērētāji izvēlas lietot vietējos pārtikas produktus, jo viņi tos pazīst un uzticas vietējām pārbaudēm, kā arī tāpēc, ka viņi vēlas atbalstīt vietējo ekonomiku. Citi iemesli: ja viņi vēlas, viņi var tikties ar ražotājiem, un viņi var uzskatīt vietējos pārtikas produktus par draudzīgiem videi, jo pārvadājumi lielākos attālumos nozīmē piesārņojumu.
- Kā jūs definētu „kvalitāti”?
- Kāpēc kvalitātei ir jābūt pastāvīgai un atbilstošai?
- Kāpēc lauksaimnieku darbībā ir svarīga pārtikas drošība
- Kā jūs varētu novērtēt savas produkcijas kvalitāti?
Iegaumējiet
„Kvalitāte nekad nav nejaušība. Tā vienmēr ir mērķtiecīgu centienu rezultāts.”Džons Raskins
„Kvalitāte nozīmē sava darba atbildīgu izpildi, kad to neviens nepārbauda.”
Henrijs Fords
„Esiet kvalitātes kritērijs. Daži cilvēki nav pieraduši pie vides, kurā tiek gaidīta izcilība.”
Stīvs Džobss
Kvalitāte var būt gan subjektīva, gan objektīva
Mārketinga metodes vienmēr ir paredzētas, lai pārliecinātos, ka nepaliek neizmantota neviena laba iespēja izcelt kvalitātes īpašības: patiesajai kvalitātei vienmēr ir jākļūst par acīmredzamo kvalitāti. Kā? Ar reklāmas un komunikācijas palīdzību, kā mēs esam redzējuši citos uzņēmumos.
Noskatieties šo
Kvalitātei ir jābūt pastāvīgai
Ja pārdodamo preču kvalitāte katru nedēļu mainās, patērētāji ar to var saistīt noteiktu „riska” pakāpi, tāpat kā krievu ruletē: vai būs labi vai slikti? Vai es atstāšu labu iespaidu, ja es to paņemšu līdzi uz vakariņām, kurās esmu ielūgts/ielūgta? Tāpēc ir labāk, ja kvalitāte ir pastāvīga.
Kvalitāte mainās, ja, tāpat kā gadījumā ar vīnu, pircējiem kļūst skaidrs, ka kvalitātes maiņa ir būtiska amatniecības produktu īpašība, kas ir atkarīga no izejvielām, kuras atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem var mainīties gadu no gada. Vislabākais piemērs šim principam ir vīns (cilvēki vēlas būt vīna pazinēji un uzzināt, vai kāds noteikts gads ir bijis labvēlīgs vai nelabvēlīgs konkrētā vīna ražošanai), turpretim daudzi patērētāji izvēlas olīveļļas šķirnes, kurām ir tādas pašas īpašības, un kuru garša vienmēr ir nemainīga. Un atkal, atšķirība ir komunikācijā un patērētāju akulturācijā. Tas protams nenozīmē, ka komunikācija atļauj mums pārdot neefektīvas un nepareizas kultivēšanas prakses, it kā tās būtu kvalitātes pazīmes – produkts vienmēr ir svarīgs. ...
Kvalitātes novērtēšanas veidi
Kā mēs jau iepriekš minējām, kvalitāti var novērtēt – var noteikt un novērtēt īpašus rādītājus, veicot specifisku analīzi. Tie var būt pozitīvie rādītāji, piemēram, vitamīnu un citu uzturvielu klātbūtne, vai analīzes, kas parāda „nelabvēlīgo” elementu neesamību.
Interesants un tagad arī „oficiāli” nosakāms uzņēmuma kvalitātes aspekts ir „Ilgtspējīguma pārskats”. Uzņēmuma ilgtspējīgums attiecas uz vērtību apmaiņu starp uzņēmumu un tā ieinteresētajām pusēm, kā arī sevī ietver gan vides aizsardzības, gan ekonomiskos, gan sociālos aspektus.
Visus šos aspektus var novērtēt, izmantojot īpašas metodes, izziņot un izplatīt.
Kvalitātes un autentiskuma nodrošināšana ir paredzēta likumā
ES kvalitātes shēmas tiek izmantotas tirgū, tāpat kā publiskās un privātās sertifikācijas sistēmas, kuru skaits aizvien palielinās.
Sīkāku informāciju par šo tēmu skatīt 5. MODULĪ.
Turklāt, Eiropas mārketinga standarti rosina ES zemnieku ražot noteiktas kvalitātes produktus, kuri atbilst patērētāju prasībām. Tie ļauj salīdzināt cenas vienam un tam pašam produktam ar atšķirīgu kvalitāti. Tie arī nodrošina patērētājam minimālo kvalitāti un veicina iekšējā tirgus darbību un starptautisko tirdzniecību.
Tie aizvieto dažādus valsts standartus, un tos nosaka „vienotā TKO (Tirgus kopīgās organizācijas) regula”.
Brīvprātīgās sertifikācijas sistēmas, kas paredzētas lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, sniedz pārliecību, ka, atbilstoši specifikācijā noteiktajam, ir ievēroti noteikti produkta aspekti vai tā ražošanas metode. Tās ietver plašu klāstu ar dažādām iniciatīvām, kas darbojas dažādos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Tās var darboties starpuzņēmumu (B2B) līmenī vai patērētāja pieprasījuma (B2C) līmenī. Tās var izmantot firmas zīmes, bet, īpaši B2B līmenī, vairākās sistēmās netiek izmantotas firmas zīmes.
Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu sertifikācijas sistēmas ES ietver dažādas prasības, sākot ar atbilstību obligātajiem ražošanas standartiem, un beidzot ar papildu prasībām saistībā ar vides aizsardzību, dzīvnieku labklājību, organoleptiskajām īpašībām, „Godīgu tirdzniecību”…
Arī sistēmu īpašnieki ir dažādi, sākot ar zemniekiem un ražotājiem, NVO, interešu grupām un mazumtirgotājiem, un beidzot ar valsts iestādēm. Jauna uzskaite, kura 2010. gadā tika izveidota Eiropas Komisijai, ietvēra 441 ES pārdoto lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu sertifikācijas sistēmas.
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un tradicionālās īpatnības
Trīs ES sistēmas, kas zināmas kā ACN (aizsargāts cilmes vietas nosaukums), AĢN (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) un GTĪ (garantētās tradicionālās īpatnības) reklamē un aizsargā kvalitatīvu lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu nosaukumus.Zemāk minētās ES sistēmas atbalsta daudzveidīgu lauksaimniecības ražošanu, aizsargā produktu nosaukumus pret ļaunprātīgu izmantošanu un atdarināšanu, kā arī palīdz patērētājiem, sniedzot viņiem informāciju par produktu specifiku:
Aizsargāts cilmes vietas nosaukums - ACN: tiek izmantots lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kuri tiek ražoti, apstrādāti un sagatavoti noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā atbilstoši atzītai tehnoloģiskajai kompetencei.
Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde - AĢN: tiek izmantota lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar noteiktu ģeogrāfisko apgabalu. Apgabalā tiek veikts vismaz viens ražošanas, apstrādes vai sagatavošanas posms.
Garantētā tradicionālā īpatnība - GTĪ: izceļ tradicionālās īpašības vai nu sastāva ziņā, vai ražošanas veida ziņā
Vingrinājums
- Izvēlieties no sava produktu klāsta produktu, kas ir jūsu pamatdarbības daļa. Piemēram, noteiktu olīveļļas veidu, noteiktu vīna šķirni, noteiktu dārzeni vai augli, noteiktu graudaugu.
- Nosakiet šim produktam galvenās kvalitātes dimensijas (proti, elementus, uz kuriem galvenokārt balstās šī konkrētā produkta kvalitātes novērtējums. Vai profesionālais novērtējums un patērētāju novērtējums atšķiras (piemēram, ja olīveļļa „kniebj” mutē, vai to var uzskatīt par veselīgu vai nelabvēlīgu elementu?). Ja atbilde ir apstiprinoša, ņemiet vērā patērētāju viedokli (tas ir viņu priekšstats par kvalitāti, kas jums liek veikt pārdošanu, nevis jūsējais).
- Rūpīgi apsveriet visas organoleptiskās īpašības, gan pozitīvās, gan negatīvās: kāda garša ir svarīga? Salda? Kāda struktūra? Kādi vizuālie aspekti?
- Piešķiriet katrai pozitīvajai dimensijai vērtību: piemēram: pārāk maz salduma: 0, pietiekami salds 1; izcili salds: 2, pārāk salds 3. Tāpat arī piešķiriet vērtību visām dimensijām (kaut kā par maz = 0, pārāk daudz = 3, u.c.)
- Tāpat arī novērtējiet negatīvos aspektus, piemēram: kāda negatīvā aspekta trūkums = 2, neliela, pieņemama negatīva aspekta klātbūtne = 1; nepieņemama klātbūtne = 0.
- Pēc tam izvēlieties divus produktus, kuru kvalitāte jūsuprāt atšķiras, un izvēlieties 4-5 īpašības, kuras „veido atšķirību”. Piešķiriet attiecīgu vērtību katram produktam un katrai īpašībai.
- Pēc tam jūs varat iekļaut savus datus „radara” shēmā (Excel ®) šādā veidā. Tā ir metode pēc kuras var objektīvi novērtēt jūsu produktu kvalitāti, un jūs to varat novērtēt arī veicot dažādu patērētāju aptauju.
- Kurš produkts ir labāks zemāk attēlotajā shēmā?
| Product A | Product B | |
| Parameter a | ||
| Parameter b | ||
| Parameter c | ||
| Parameter d | Parameter e |
