4. daļa: Ilgtspējīguma un bioloģiskās daudzveidības makrotendence

Kas pēc jūsu domām ir ilgtspēja?

Kas pēc jūsu domām ir ilgtspēja?
Vārds „ilgtspēja” ir atvasināts no latīņu valodas vārda „sustinere” (turēt). Atbalstīt jeb stiprināt nozīmē uzturēt, atbalstīt vai ilgt.
Nav vienas universālas ilgtspējas definīcijas. Pastāv daudz dažādu viedokļu par to, ko tas nozīmē un kā to var nodrošināt. Ilgtspējas ideja ir radusies no ilgtspējīgas attīstības jēdziena, kuru plašāk sāka izmantot 1992. gadā Pasaules pirmajā Zemes samitā Riodežaneiro.


Sīkāku informāciju skatīt:


1. definīcija:
Tā nozīmē esošās paaudzes vajadzību nodrošināšanu, nemazinot turpmāko paaudžu spēju nodrošināt savas vajadzības. (Bruntlandes ziņojums par Pasaules vides un attīstības komisiju)

2. definīcija:
Tā ir cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošana, dzīvojot Zemi atbalstošo ekosistēmu kapacitātes apstākļos.

3. definīcija:
Pārmaiņu process, kurā līdzekļu izmantošana, investīciju novirzīšana, tehnoloģiskās attīstības ievirzīšana un institucionālā maiņa ir saskaņā un uzlabo gan esošo, gan turpmāko potenciālu, lai nodrošinātu atbilstību cilvēku vajadzībām un centieniem.

Viens vārds, vairākas nozīmes

Sociālā ilgtspēja: ir sociālās sistēmas, piemēram, valsts, ģimenes vai organizācijas, spēja funkcionēt noteiktā sociālās labklājības un saskaņas līmenī uz nenoteiktu laiku. Tādas problēmas, kā karš, endēmiskā nabadzība, plaši izplatīts netaisnīgums un zems izglītības līmenis ir pazīmes, ka sistēma ir sociāli neilgtspējīga.

Vides ilgtspēja: ir vides spēja uzturēt noteiktu vides kvalitātes līmeni un dabas resursu ieguves apjomus nenoteiktu laiku. Šī ir pasaules lielākā un aktuālākā problēma, lai gan problēmas neatrisināšanas sekas šobrīd ir atliktas, problēmai netiek pievērsta pienācīga uzmanība, lai to atrisinātu.

Ekonomiskā ilgtspēja: ir ekonomikas spēja uzturēt noteiktu ekonomiskās ražošanas līmeni nenoteiktu laiku. Kopš 2008. gada Lielās lejupslīdes šī ir pasaules lielākā un aktuālākā problēma, kas apdraud vides ilgtspējas problēmas risināšanu.

Kā jūs droši vien esat ievērojuši, skatoties televīziju, lasot žurnālu vai laikrakstu, runājot ar iestādēm, pēdējos gados vārda „ilgtspēja” izmantošana ir ievērojami palielinājusies. Ir izstrādātas jaunas koncepcijas saistībā ar dzīvesveidiem, lēmumu pieņemšanu, darbību un nākotnes perspektīvu globālā līmenī, kā arī ir radīti jauni vārdi saistībā ar ilgtspējas jēdzienu.
Daži piemēri ir uzskaitīti zemāk:

Pajautājiet sev

Kas pēc jūsu domām ir ilgtspēja?

Ko ilgtspēja nozīmē lauksaimniecības sistēmai?

Ko bioloģiskā daudzveidība nozīmē lauksaimniecības sistēmai?



Iegaumējiet

Ir vispārpieņemts, ka ilgtspējīga attīstība prasa ekonomiskās attīstības, sociālā taisnīguma un vides aizsardzības trīs pīlāru apvienošanos.

Ja viens no pīlāriem ir vājš, tad sistēma kopumā nav ilgtspējīga.

Ko ilgtspēja nozīmē lauksaimniecības sistēmai?

Pastāv dažādi ilgtspējas uzlabošanas veidi lauksaimniecībā. Tie katrā valstī un reģionā var atšķirties. Kā lauksaimnieks, jūs varat arī izmēģināt ilgtspējīgāku pieeju, daloties ar sev zinājamām ierastajām praksēm. Visa šī prakse sniedz ieguldījumu saimniecības ilgtermiņa rentabilitātē, vides pārzināšanas sistēmā un lauku dzīves kvalitātē. Zemāk ir minēti izplatītākās prakses veidi:

Integrētā augu aizsardzība (IAA)

IAA ietvaros tiek nodrošināta augu aizsardzība, apvienojot bioloģiskos, kultūras, fiziskos un ķīmiskos līdzekļus tādā veidā, kas mazina ekonomiskos, veselības un vides riskus.

Ganību rotācija

Ganību pārvaldības sistēmas paredz dzīvnieku izlaišanu no kūtīm ganībās, nodrošinot augstas kvalitātes lopbarību un samazinot barības un pārvaldības izmaksas, novēršot apaugļošanu un novēršot kūtsmēslu uzkrāšanos.

Augsnes aizsardzība

Daudzas augsnes aizsardzības metodes, tostarp sadalīšana joslās, samazina apstrādājamās zemes apjomu un „neapstrādātas zemes” apjomu, palīdz novērst augsnes zudumu vēja un ūdens erozijas dēļ.

Ūdens kvalitāte

Ūdens saglabāšana un aizsardzība ir ilgtspējīgas lauksaimniecības pamatnoteikumi. Daudzi ūdens aizsardzības pasākumi uzlabo dzeramā ūdens un virszemes ūdeņu kvalitāti, kā arī aizsargā mitrājus. Mitrājiem, papildus savvaļas dzīves vietu saglabāšanai, ir galvenā loma uzturvielu un pesticīdu filtrēšanā.

Virsaugi

Tādu augu, kā piemēram, rudzu vai āboliņa, audzēšana nesezonā pēc ražas novākšanas nodrošina daudzas priekšrocības, tostarp nezāļu un erozijas samazināšanu, kā arī uzturvielas uzlabotā augsnē un augsnes kvalitāti.

Kultūraugu/ainavas dažādība

Lielāka kultūraugu klāsta audzēšana saimniecībā samazina nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmi, tirgus apstākļu vai kultūraugu kaitēkļu uzbrukuma risku. Tā arī veicina augsnes aizsardzību, kā arī savvaļas dzīves vietu un labvēlīgo kukaiņu populācijas vairošanos.

Barības vielu pārvaldība

Slāpekļa un citu augu barības vielu centralizēta pārvaldība uzlabo augsni un aizsargā vidi. Lielāka saimniecībā pieejamo barības vielu avotu izmantošana, piemēram, kūtsmēslu izmantošana un pākšaugu audzēšana, samazina nepieciešamību iegādāties mākslīgo mēslojumu.

Mārketings

Nodrošina galveno rentabilitātes uzlabošanas veidu un veicina ilgtspēju, īpaši pateicoties tiešajai pārdošanai (SKATĪT 3. moduli)

Noskatieties šo videoierakstu:



Bioloģiskā daudzveidība



Bioloģiskā daudzveidība parāda dzīvo organismu mainīgumu, ieskaitot tos dzīvos organismos, kas sastopami sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru daļa tie ir; tas ietver sugu, starpsugu un ekosistēmu daudzveidību

Ko bioloģiskā daudzveidība nozīmē lauksaimniecības sistēmai?
Bioloģiskā daudzveidība un lauksaimniecība ir ciešai saistītas, jo lauksaimniecības labā prakse veicina zemes, ūdens, dzīvnieku, enerģijas u.c. aizsardzību un ilgtspējīgu lietošanu. Ilgtspējīga lauksaimniecība gan veicina, gan pati tiek uzlabota ar bioloģiskās daudzveidības palīdzību. Bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana ir būtiska saistībā ar pārtikas produktu un citu lauksaimniecības produktu ilgtspējīgu ražošanu, kā arī priekšrocībām, ko tā sniedz cilvēcei, ieskaitot pārtikas drošumu, uzturvielas un iztiku.

Atcerieties, ka jūsu darbība var sniegt būtisku ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā, īpaši saistībā ar:

TRADICIONĀLO RAŽOŠANU
BIOLOĢISKO LAUKSAIMNIECĪBU
SUGU AIZSARDZĪBU
VIETĒJĀM ŠĶIRNĒM
BIODINAMISKO LAUKSAIMNIECĪBU
AGROMEŽSAIMNIECĪBU
ĢENĒTISKI MODIFICĒTO ORGANISMU NEESAMĪBU
VECAJĀM RECEPTĒM

Pajautājiet sev

Vai jūs varat pierādīt, ka jūsu uzņēmums noteiktā līmenī ir iesaistīts Bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā, sniedzot ieguldījumu, lai no globālā skatu punkta lauksaimniecību padarītu par ilgtspējīgu uzņēmējdarbību?

Kvalitātes sertifikācija

Sertifikācija ir oficiāla procedūra, kuras ietvaros akreditēta vai pilnvarota persona vai iestāde novērtē un pārbauda (un apliecina rakstveidā, izsniedzot sertifikātu) īpašības, raksturojumu, kvalitāti, kvalifikāciju vai indivīdu vai organizāciju statusu, preces vai pakalpojumus, procedūras vai procesus, notikumus vai situācijas saskaņā ar noteiktām prasībām vai standartiem.

Kvalitātes sertifikācija

Vajadzības, kuras jums ir jānodrošina kā lauksaimniekam, kvalitātes ziņā var būt šādas:

Primārās vajadzības: saistītas ar pamatvajadzību aizsardzību, piemēram, veselības, drošības, cieņas un dzīves aizsardzību kopumā.
Sekundārās vajadzības: saistītas ar ekonomikas attīstību vai sabiedrības labklājības palielināšanos

Līdz ar to tām ir raksturīgas dažādas prioritātes pakāpes un aizsardzības līmeņi:

- Primārās vajadzības aizsargā Valsts likums, (obligāti) piemērojot Tehniskos noteikumus, kas nosaka vispārīgo sabiedrības interešu, piemēram, drošības un veselības aizsardzības, būtiskākās prasības.
- Sekundārās vajadzības nosaka Tehniskie standarti vai normatīvo dokumentu ekvivalenti (kas tiek piemēroti brīvprātīgi), kurus noformē standartizācijas organizācijas un citas institūcijas, kuras tiek pilnvarotas ar visu pušu piekrišanu.

Atbilstība Tehniskajiem noteikumiem (obligātā sertifikācija) tikai garantē atbilstību būtiskākajām prasībām un ir svarīgs pamatlīmenis, kas noteikti nav pietiekami kvalitātes nodrošināšanai. BET ATCERIETIES, ka neatbilstība obligātajiem noteikumiem ir likumpārkāpums.

Neatbilstība Tehniskajiem standartiem (brīvprātīgā sertifikācija) nav uzskatāma par likumpārkāpumu, bet brīvprātīgās sertifikācijas neveikšana var liegt tiesības vai būt cita veida jūsu ierobežojums pret pašu tirgu, pat tad, ja tas nenozīmē naudas sankcijas.

Brīvprātīgo sertifikāciju var veikt:
  • Darbiniekiem
  • Produktiem
  • Sistēmām

Sertifikācija ir brīvprātīga, bet atbilstība ir obligāta, jo noteikumus nosaka likums.

Akreditācija ir pakalpojums, kas tiek veikts sabiedrības interesēs, lai biznesa informācijas lietotāji, gala patērētāji, valdības departamenti un vietējās pašvaldības varētu iegūt pārliecību par aizvien vairāk globalizācijai pakļautajā tirgū pieejamo preču un pakalpojumu kvalitāti un drošību tieši pēdējā ražošanas un izplatīšanas ķēdes posmā.

Lomas:
Standarta akreditētāji (par jautājumiem, kuri nosaka noteikumu ievērošanu)
  • Starptautiskā līmenī: IEC (elektroenerģijas nozare) vai ISO (jebkura cita nozare)
  • Eiropas līmenī: CENELEC (elektroenerģijas nozare) vai CEN (jebkura cita nozare)
  • Valsts līmenī: Itālijā CEI (elektroenerģijas nozare) vai UNI (jebkura cita nozare)

Akreditācijas iestāde: katra Eiropas valsts, kurai ir akreditācijas iestāde.
Valsts iestāde ir atbildīga par akreditāciju saskaņā ar ISO 17000 sērijas Starptautiskajiem standartiem un Eiropas normu EN 45000 norādījumiem un saskaņotajām sērijām. Visas iestādes ir bezpeļņas izplatīšanas organizācijas.

Itālijā: ACCREDIA

Citas sertifikācijas


Kvalitāti var apliecināt. Tas nozīmē, ka pilnvarota organizācija („trešā puse”) apliecina, uzņemoties savu atbildību, ka ir veikusi visas nepieciešamās pārbaudes, ka produkts, process, pakalpojums vai profesionālais rādītājs atbilst likumam vai prasību kopumam.
Sertifikācijas sistēmas var būt obligātas vai brīvprātīgas, un, piemēram, tās var būt nepieciešamas, lai atļautu eksportēt produktus uz noteiktu valsti vai pat noteikta veida klientiem, kuriem ir nepieciešamas sertifikācijas kā B2B garantijas pamats.

Galvenie sertifikāciju veidi

Regulētās sertifikācijas:
  • ACN-AĢN un GTĪ
  • Biologico (Reg CE 834/07),
Produktu sertifikācija:
  • Bioloģiskā, integrētā lauksaimniecība
  • Izsekojamība -„no saimniecības līdz šķīvim” (ISO 22005:2007)
  • Produktu disciplīna: BRC (Britu mazumtirdzniecības uzņēmumu asociācijas) un IFS (Starptautiskais pārtikas standarts) ražošanas uzņēmumiem
  • GLOBALGAP (piem., EUREPGAP) saistībā ar augļiem un dārzeņiem;
  • „ĢMO neesamība”, u.c.
Sistēmas sertifikācijas:
  • kvalitātes pārvaldība (ISO 9001)
  • vide (ISO 14001)
  • pārtikas drošība (ISO 22000:2005)
  • darbinieku veselība un drošība (OHSAS 18001), u.c.
Pārtikas nozarē pastāv trīs dažādi sertifikācijas veidi

1. Noteikumi:
  • ACN,
  • AĢN,
  • GTĪ,
  • Organiskie,
  • u.c.
2. Produktu sertifikācijas:
  • Integrētā lauksaimniecība,
  • „no saimniecības līdz šķīvim”,
  • ĢMO neesamība,
  • BRC (Britu mazumtirdzniecības uzņēmumu asociācijas) UN IFS (Starptautiskais pārtikas standarts),
  • GLOBALGAP,
  • u.c.
3. Sistēmas pārvaldības sertifikācijas:
  • Vides pārvaldība ISO 14001
  • Kvalitātes vadība ISO 9001
  • Pārtikas drošības vadība ISO 22000:2005
  • Arodveselība un drošības pārvaldība OHSAS 18001
  • HACCP (Bīstamību analīze un kritiskie kontroles punkti)

Reliģiskās sertifikācijas

KĀPĒC NEAPSVĒRT CITU IESPĒJU: RELIĢISKĀS SERTIFIKĀCIJAS?

Reliģiskās sertifikācijas piešķir privātās organizācijas un šeit netiek piemērota ES regula, bet tikai reliģijas likums, kas ir jāievēro.

Ir valstis, kurās ir aizliegts pārtikas produktu imports, kas nav apliecināts kā „Halal”. Ja vēlaties iesaistīties šajos tirgos, jūsu produktiem ir obligāti jābūt Halal atbilstības apliecinājumam. Turklāt, Halal produktu tirgus paplašinās musulmaņu iedzīvotāju migrācijas palielināšanās dēļ visā pasaulē.
Lai iegūtu Halal sertifikāciju, Halal sertifikācija ir jāattiecina uz visu vērtību ķēdi, kas ir iesaistīta ražošanas procesā. Halal sertifikācija ietver kvalitātes kontroli katrā ražošanas procesa, piegādes ķēdes, ražošanas procesa, noliktavu un loģistikas, kā arī ienākošā un izejošā transporta posmā. Visbeidzot, un, kas ir ne mazāk svarīgi, Halal sertifikācija arī ietekmē finanšu līdzekļu nodrošinājumu un uzņēmumu sociālo atbildību. Halal apliecinājums var tikt piešķirts tirdzniecības nolūkos, tostarp arī lielapjoma mazumtirdzniecības un preču tirdzniecības vietām.


Vēl viens piemērs ir Košera sertifikāts. Košera sertifikāts ir sarežģītu Bībeles noteikumu kopums, kas nosaka pārtikas produktu veidus, kurus var lietot ebreju tautības pārstāvji un to sagatavošanas veidus.
Lai saņemtu Košera sertifikātu, arī katra produkta visām sastāvdaļām un produkta sagatavošanas procesam ir jābūt Košera apliecinājumam.

Why acquire a product certification?

Kvalitātes apliecināšanas sistēmas ir noderīgs instruments jūsu darbības analīzei. Jūs varat gūt labumu gan iekšējo uzlabojumu organizēšanas ziņā, gan tirgus konkurētspējīgajās priekšrocībās.
Produktu sertifikācijaSertifikācijas pārvaldības sistēma
PriekšmetsProduktu kvalitāte (balstoties uz to specifiku)Kvalitātes sistēma
Attiecas uzProduktsUzņēmums
ParedzētsPatērētājsKlients
MērķisApmierinātībaDrošums
AtsauceDisciplīna un regulaStandarts ISO 9000
StandartsEN 45011EN 45012
Kontroles iestādeAtzīts/Reģistrēts/AkreditētsAkreditēts
IetekmeProdukta atbilstībaUzņēmuma vai tā nodaļas atbilstība
ValorizācijaProdukta marķējums un reklāmas iespēja Uzņēmuma reklāma, nav atzīts produkta marķējums

Produktu sertifikācija ir elements, kurš patērētājam nodrošina skaidrību un iespēju jūsu saimniecībai uzlabot centienus kvalitātes nodrošināšanas ziņā.

Lauksaimniecības pārtikas produktu nozarē sertifikācija nodrošina ievērojamas priekšrocības gan patērētājiem, gan zemniekiem. Īpaši pārtikas krīzes gadījumā saziņa par kvalitāti kļūst par pamataspektu, nodrošinot patērētājiem plašu kvalitatīvu īpašību klāstu un nepārtrauktību.
Tādēļ sertifikācija var liecināt ne tikai par veidu, kādā ir iespējams palielināt produktu vērtību, bet tas ir arī būtisks jūsu uzņēmuma organizācijas un profesionālās attīstības virzītājspēks
This project has been funded with support from the European Commission.
This communication (website) reflects the views only of the author, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.