Vispārīgā ekonomika

Vispārīgās ekonomiskās situācijas „noskaņojums” ietekmē tieksmi tērēt vai taupīt. Galvenais aspekts ir nenoteiktības pakāpe. Protams, ja nenoteiktības vispārējais līmenis ir augsts, tad pat tie, kuriem ir apmierinošs ekonomiskais stāvoklis, var izjust nepieciešamību tērēt mazāk un taupīt vairāk, jo „nekad neko nevar zināt”. Tajā pašā laikā, tie, kuri piedzīvo ekonomiskas problēmas, var izrādīt nelielu tieksmi taupīt, vienkārši tāpēc, ka viņiem neizdodas atlikt naudu rezervē. Krīzes periodos tiek turpināta luksusa preču pārdošana, bet tas vairs nenotiek tik brīvi un tiek izrādīts retāk. Kā jūs „novērtējat” vispārīgo ekonomisko situāciju? Pēc IKP (iekšzemes kopprodukta) pieauguma rādītāja (IKP ir visa pievienotā vērtība, kas ir radusies valstī, ļoti liela summa, tādēļ pat neliels procentuāls palielinājums ir būtisks. Vēl vienu mainīgo lielumu veido bezdarba līmenis: tā palielināšanās lielā mērā palielina arī nenoteiktības sajūtu. Arī inflācija ir viens no galvenajiem faktoriem: cenas, kas palielinās, var (saskaņā ar to ekonomisko stāvokli) vai nu likt patērētājam iegādāties mazāk, vai likt patērētājiem pirkt agrāk, pirms cenas ir palielinājušās vēl vairāk. Tāpat arī cenas, kas samazinās, mudina patērētājus pirkt un arī iegādāties augstākas kvalitātes produktus, kuri tiek uztverti kā lētāki, bet, ja tiek prognozēta vēl lielāka cenu samazināšanās, pirkumi var tikt atlikti uz vēlāku laiku (kad cilvēki gaida cenu samazināšanos).

Sociālās izmaiņas

Sociālās izmaiņas. Sociālās izmaiņas var būt vai nu pagaidu izmaiņas, vai pastāvīgas izmaiņas. To noturīguma ilgums ir saistīts ar to ietekmes apmēru. Šeit mēs varam minēt trīs galvenās izmaiņas, kas ir ietekmējušas (un joprojām ietekmē) rietumu sabiedrību

• Sievietes, kas strādā, un kurām ir sava karjera. Tas līdz ar elastīgiem darba grafikiem ir ietekmējis ģimeņu paradumu sanākt kopā 2-3 reizes dienā pie virtuves galda, lai kopīgi ieturētu maltīti. Katram ģimenes loceklim ir atšķirīgs grafiks, tāpēc kopīgai maltītes ieturēšanai un kopīgai gatavošanai ir maz laika vai laika nav vispār. Tādēļ daudzas maltītes vairāk atgādina uzkodas, un kvalitāte, kas tiek uzskatīta par „pakalpojumu”, ietilpst produktos (kas nozīmē, ka produkti ir gatavi ēšanai vai pagatavošanai), kas tiek augstu vērtēts. Šo ilgtermiņa tendenci daļēji līdzsvaro nesen radusies tendence, ka priekšroka tiek dota gatavošanai mājās brīvajā laikā savai ģimenei un/vai draugiem. Tas neatceļ iepriekšējo tendenci, tas tikai rada dažādas vajadzības dažādos laikos: ātras un lietošanai gatavas maltītes vai maltīšu ieturēšanu ārpus mājas darba dienās; garšīgas, „īpašas” un vienkārši lietojamas ēdiena sastāvdaļas brīvdienās.
  
  
• Vidējā vecuma palielināšanās. Cilvēkus, kas dzimuši iepriekšējā gadsimta sešdesmitajos gados sauc par „demogrāfiskā sprādziena radītājiem”, jo sociālie apstākļi, kuri šajā laikā uzlabojās, veicināja ģimeņu pieaugumu. Demogrāfiskā sprādziena radītājiem ir bijusi ļoti intensīva dzīve, kurā ir piedzīvota tehnoloģiju attīstība, ir bijušas risināmas problēmas un sasniedzami mērķi. Viņiem nepatīk domāt par novecošanu. Tomēr, viņi noveco. Vēlākajos periodos dzimstība vairs nebija tik liela, mūsu sabiedrības struktūra mainījās un padzīvojušu, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku % kļuva augstāks salīdzinājumā ar jauniešu %. Tas nozīmē, ka ļoti būtisku tirgus segmentu veido un veidos padzīvojuši cilvēki, kuri ilgu laiku ir aktīvi, un kuriem tomēr ir īpašas vajadzības uztura, produktu un pakalpojumu ziņā. Protams, šo lielo cilvēku grupu arī turpmāk ir jāsadala segmentos, bet kvalitāte šajā gadījumā protams var nozīmēt, ka visu ir viegli atrast un iegādāties, viegli ēst, viegli sagremot, nodrošinot svarīgas uzturvielas, zemu tauku un sāls saturu, un tā, kā ir daudz vientuļu vecu cilvēku, pārtika tiek pārdota nelielās porcijās un pat gatava ēšanai.
  
  
• Mazākas ģimenes. Ģimeņu lieluma samazināšanās ir atkarīga no paredzamā dzīves ilguma palielināšanās (vientuļās atraitnes); indivīdu skaita palielināšanās, kuri izvēlas neprecēties, precēties vēlu, neradīt bērnus vai radīt maz bērnu; kā arī šķiršanās skaita pieaugums. Cilvēkiem, kuri nav precējušies, nelielām ģimenēm un lielām ģimenēm ir dažādas vajadzības. Piemēram, lielām ģimenēm ir dažādas gaumes, ņemot vērā viņu izvēli, un tās vairāk izvēlas izmantot īpašos piedāvājumus; cilvēkiem, kuri nav precējušies, ir daudz brīvā laika, viņi parasti par sevi labi rūpējas, viņiem patīk ieturēt maltīti ārpus mājas, izvēlas nelielas porcijas, ēšanai gatavus produktus un produktus ar ilgu glabāšanas laiku.

Kultūras izmaiņas

Kultūras izmaiņas ir aspekts, kurš mainās ātrāk, un kuru ietekmē ekonomiskie un sociālie aspekti, kā arī starptautiskās izmaiņas un pastāvīgi notikumi. Šeit var minēt dažas svarīgas tendences.

• Pārskatāmība: patērētājiem patīk skaidra, ticama, pieejama un garantēta informācija par to, ko viņi iegādājas;
• Identitāte un autentiskums: pēc nediferencētas standarta pārtikas lietošanas vairāku gadu garumā, patērētājiem sāk patikt stāsti par pārtiku, pārtikas produkts ar vēstījumu, pārtika, kura ir saistīta ar tās izcelsmes vietas vēsturi un tradīcijām;
• Mazāk, bet labāk: ēšana lielos apmēros netiek uzskatīta par veselīgu, savukārt ekonomiskās krīzes laikā to pat var uzskatīt par nepastāvīgu paradumu. Bet, ja patērētāji ēd mazāk, viņi arī vēlas ēst labāk, kas nozīmē to, ka viņi kvantitātes vietā dod priekšroku kvalitātei.
• Pieredze: patērētāji ir uzzinājuši, ka ēšana (kā arī pārtikas iegāde) var būt pieredze visās jomās, kas attiecas arī uz smadzenēm (zināšanas par pārtiku) un sirdi (emocijas). Tirdzniecības vietas (arī tiešā tirdzniecība), attiecības ar pārdevējiem, produkti un informācija par produktiem var nodrošināt patīkamu un interesantu iepirkšanās un patēriņa pieredzi;
• Ētika un vide: godīga tirdzniecība, videi draudzīgi produkti (tostarp vietējie produkti un dabiskie produkti), produkti, kuru ražošanas procesā ir pilnībā ņemta vērā dzīvnieku labklājība, tiek aizvien vairāk novērtēti atzinīgi;
• Veselība, kas galvenokārt tiek domāta kā novēršana (arī novecošanas novēršana). Veselības jautājumi ietver produktu „bez” (tauku satura, sāls, cukura, glutēna, laktozes, smagajiem metāliem, ķīmisko vielu un augsnes apstrādes līdzekļu atlikumiem u.c.) atzinīgu novērtēšanu, kā arī produktu „ar” veselīgajām uzturvielām (kas produkta sastāvā ir dabiskā veidā vai pievienotas) atzinīgu novērtēšanu.

Tehnoloģija

Strauji pieaugošās tehnoloģiju lomas nozīmi nevar novērtēt par zemu.

Tā nodrošina pieeju informācijai (vairāk vai mazāk ticamai); ļauj salīdzināt kvalitāti un cenas; popularizē modi („Jūs tiešām katru dienu neēdat čia sēklas un godži ogas? Vai jūs nerūpējaties par savu veselību?” ...); rada jaunu izplatīšanas kanālu; rada „globāli domājošu” jaunu paaudzi. Tā var veicināt vai iznīcināt labu ideju, uzņēmuma reputāciju.

Tas ir spēcīgs un arī bīstams instruments.

Tehnoloģija nav saistīta tikai ar tīmekli un informāciju. Tā arī ietekmē ražošanas metodes un procesa pārbaudes, un tādējādi arī produktu kvalitāti. Tā var veicināt ilgtspējīgāku lauksaimniecību, produktu ražošanu ar ilgāku glabāšanas laiku, noderīgu un videi draudzīgu iepakojumu veidu izstrādāšanu, tādā veidā integrējot citas svarīgas patērētāju vajadzības, kas ir bijušas minētas iepriekš.

Galvenie jautājumi

1. Vai patērētāju tendences jūsu valstī atgādina šajā nodaļā minētās patērētāju tendences? Kādas atšķirības jūs varat noteikt?
2. Vai pastāv īpašas pieprasījuma tendences saistībā ar jūsu pamatdarbību? Kādas tās ir?
3. Kā jūs nodrošināt atbilstību tām?
4. Kādi ir jūsu izmantotie galvenie informācijas avoti, kas palīdz izprast jaunās tendences? Tīmekļa vietnes? Biedrību žurnāli? Profesionālie žurnāli? Tiešā saziņa ar patērētājiem un B2B klientiem?
5. Cik svarīga jūsu darbībā ir tehnoloģija? Vai nesen radušies tehnoloģiskie aspekti maina jūsu darbošanās veidu un klientu vajadzības?