Pārtikas kvalitātes politika

ES ACN/AĢN regula (Regula 510/2006 un tās iepriekšējā Regula 2081/92) paredz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu nosaukumu, kuriem ir cieša saistība ar to ražošanas ģeogrāfisko apgabalu, aizsardzību visā ES. Šādiem produktiem ir jābūt ražotiem noteiktā teritorijā un saskaņā ar noteiktu ražošanas specifikāciju.
Norādot ACN vai AĢN, ir jānodrošina arī produkta specifikācija, kurā ir paredzēts vismaz produkta apraksts, ražošanas metode un ģeogrāfiskais apgabals, kurā tas ir ražots. Turklāt, šim nosaukumam un norādei ir jāliecina, ka noteikta kvalitāte, reputācija vai cita produkta īpašība ir saistīta ar ražošanas reģionu. Tiklīdz nosaukums ir reģistrēts, jebkurš ražotājs, kurš nodrošina atbilstību produkta specifikācijai, un kura darbību uzrauga kontroles iestāde vai valsts iestādes, var lietot nosaukumu.

Pirmais solis Eiropas Pārtikas kvalitātes politikā bija Zaļā grāmata:

Informācijas skatīšana Zaļajā grāmatā par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku

Komisija izlēma uzsākt pārrunas par to, kā uzlabot Eiropas kvalitātes politiku. Lai to izdarītu, vispirms tā apkopoja ieinteresēto pušu viedokļus. Šī iemesla dēļ 2008. gada 15. oktobrī Komisija izdeva Zaļo grāmatu, uzdodot atklātus jautājumus par dažādām, ar kvalitāti saistītām, tēmām. Informācijas apkopošanas noslēgumā, no plaša ieinteresēto pušu loka tika saņemtas 560 rakstiskas atbildes: no zemniekiem, mazumtirgotājiem, Eiropas interešu grupas pārstāvjiem, pašvaldības iestādēm, patērētājiem, NVO un daudzām citām ieinteresētajām pusēm.

Tika sagatavots atbilžu kopsavilkums, kurš tika prezentēts Čehijas Prezidentūras konferencē par kvalitātes politiku kas notika Prāgā 2009. gada 12.-13. martā.
2010. gada 10. decembrī Eiropas Komisija pieņēma „Kvalitātes paketi” ar mērķi garantēt kvalitāti patērētājiem un godīgu cenu lauksaimniekiem. Šī Kvalitātes pakete pirmo reizi ieviesa visaptverošu politiku par sertifikācijas sistēmām, noteikumus ar pievienoto vērtību attiecībā uz lauksaimniecības produktu īpašībām, kā arī produktu standartus. Ar šo paketi Komisija nodrošināja visus kvalitātes aspektus, sākot ar atbilstību minimālajiem standartiem un beidzot ar ļoti specifisku produktu radīšanu. Šī Kvalitātes pakete bija pirmais solis izturīgākas un dinamiskākas lauksaimniecības nozares izveides ceļā.

Kvalitātes pakete ietver:

• Priekšlikumu jaunas „Lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmu regulas” izstrādāšanai, nodrošinot ES shēmās sakarību un skaidrību; uzlabojot paraugshēmu aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ACN un AĢN); rūpīgi pārbaudot garantēto tradicionālo īpatnību shēmu (GTĪ), kā arī izstrādājot jaunu sistēmu Fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu izveidei, lai nodrošinātu patērētājiem informāciju, kas viņiem aizvien vairāk ir nepieciešama, piemēram, saistībā ar „brīvās turēšanas apstākļiem” un „pirmo spiedumu, kas tiek veikts pēc aukstās spiešanas metodes”.
• Priekšlikumu pilnveidot Komisijas mārketinga standartu pieņemšanu, tostarp tiesības paplašināt lauksaimniecības marķējuma vietu saskaņā ar katras lauksaimniecības nozares specifiku.
• Kvalitātes pakete bija ieinteresēto pušu pastāvīgas konsultēšanās un līdzdalības 3 gadu garumā rezultāts. Tā paver iespēju izstrādāt saskaņotāku lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku.
• Jaunas pamatnostādnes labākai praksei attiecībā uz brīvprātīgajām sertifikācijas sistēmām un produktu marķēšanu, izmantojot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā sastāvdaļas.

ES shēmas: pārtikas produktu un dzērienu izcelsmes norādes

ES uzskata, ka kvalitāte ir būtisks jautājums katram lauksaimniekam un pircējam, neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar precēm, kuras ražotas saskaņā ar pamatstandartiem, vai ar augstākās kvalitātes produktiem, ar kuriem Eiropa izceļas. ES zemniekiem ir jāveido reputācija kā augstas kvalitātes nodrošinātājiem, lai veicinātu konkurētspēju un rentabilitāti.
ES likumos ir noteiktas stingras prasības, garantējot visu Eiropas produktu standartus.
Turklāt, ES kvalitātes sistēmas nosaka produktu un pārtikas produktu audzēšanu un ražošanu saskaņā ar stingrām specifikācijām. Galvenās Eiropas kvalitātes sistēmas ir:

Uz 2008. gada jūniju kā ACN vai AĢN bija reģistrēti 779 nosaukumi (446 ACN un 333 AĢN). Francijā un Itālijā tika veiktas vairāk nekā 40% no visām reģistrācijām, un šajās 2 valstīs, kā arī Vācijā, Grieķijā, Portugālē un Spānijā tika reģistrēti gandrīz 90% visu aizsargāto nosaukumu.

Statistikas analīze par ACN/AĢN reģistrāciju skaita atšķirību iemesliem dalībvalstīs liecina, ka, papildus lauksaimniecības sektora lielumam, citi paskaidrojošie faktori ir veicināšanas un atbalsta līmenis, kas tiek sniegts ACN/AĢN pretendentiem, atšķirības pārtikas kultūrās un pievienošanās datums ES.

Atcerieties, ka nosaukuma reģistrācija pēc ACN/AĢN sistēmas pati par sevi negarantē tirgus daļu palielināšanos vietējā mērogā vai ārzemēs. Tirgus daļas palielināsies tikai tad, ja pastāv vairāki papildu faktori, piemēram, aktīva pieeja tirgus paplašināšanā, kuru individuāli un kopīgi ievēro ražotāji, patērētāju līdzdalība, preču zīmes apvienota izmantošana un nišas tirgu esamība.

ACN un AĢN atbilstība

VĪNA piemērs

Vēl diezgan nesen ES klasificēja vīna kvalitāti divās kategorijās: „KNARV” (Kvalitatīvs noteiktā apvidū ražots vīns) un „Galda vīns”. 2011. gadā tās tika aizvietotas ar ACN (Aizsargāts cilmes vietas nosaukums) un AĢN (Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde).

Saskaņā ar ES definīciju, ACN produkti tiek „ražoti, apstrādāti un sagatavoti noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā atbilstoši atzītai tehnoloģiskajai kompetencei”. To kvalitāti un īpašības lielā mērā vai pilnībā nosaka to vide, kā arī dabiskie un cilvēka faktori.

AĢN produkta ES definīcija ir cieši saistīta ar noteiktu ģeogrāfisko apgabalu, kurā tas tiek ražots, apstrādāts vai sagatavots, un kuram ir noteiktas īpašības, kas ir attiecināmas uz šo ģeogrāfisko apgabalu. Katrai ES dalībvalstij ir individuālas kvalitātes kategorijas, kuras atbilst AĢN. Visnozīmīgākās kategorijas ir šādas:

Lai gan AĢN ražošanas noteikumi nav tik stingri, kā noteikumi, kuri tiek attiecināti uz ACN vīniem, ir labi zināmi AĢN vīnu veidi, kuri tiek vērtēti augstāk (un kuriem ir augstākas cenas) nekā to ACN līdziniekiem. Tas ir īpaši izplatīts Toskānā.

Pārtikas drošības politika

Ir pieņemts, ka pārtika ir droša, ja tā neapdraud patērētāja veselību, jo absolūta drošība nepastāv.
Pastāv dažāda veida apdraudējums: fizisks, organisks, ķīmisks, un risks šādos gadījumos ir vairāk vai mazāk augsts. Tādēļ pārtiku var uzskatīt par drošu, ja risks ir pietiekami neliels, lai to varētu uzskatīt par niecīgu

Papildus veselības jautājumiem, pastāv arī aspekti, kas ir saistīti ar ētiskajiem principiem, un kas paredz arī šādu apstākļu nodrošināšanu:
- videi draudzīga ražošana
- bioloģiskās daudzveidības procedūras
- ģenētiskā viengabalainība
- kultūras tradīcijas

ES galvenie soļi ceļā uz pārtikas drošību

Eiropas Savienības pārtikas drošības politikas mērķis ir aizsargāt patērētāju veselību un intereses, vienlaikus garantējot vienota tirgus vienmērīgu darbību. Lai sasniegtu šo mērķi, ES nodrošina kontroles standartu ieviešanu un ievērošanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas produktu higiēnu, dzīvnieku veselību un labklājību, augu veselību un piesārņojuma, kas var rasties no ārējām vielām, riska novēršanu. Tā arī nosaka atbilstošas šīs pārtikas un pārtikas produktu marķēšanas noteikumus. Šī politika 2000. gada sākumā tika pārveidota atbilstoši pieejai „From the Farm to the Fork” („Pārtikas nekaitīgums – no saimniecības līdz šķīvim”), tādā veidā garantējot augstu pārtikas un pārtikas produktu, kas tiek pārdoti ES, drošības līmeni visos ražošanas un izplatīšanas ķēdes posmos. Šī pieeja ietver gan pārtikas produktus, kas ir ražoti Eiropas Savienībā, gan tos pārtikas produktus, kas ir importēti no trešajām valstīm

Eiropas Komisijas pārtikas drošības politikas galvenais mērķis ir saistībā ar pārtiku nodrošināt augstu cilvēka veselības un patērētāju interešu aizsardzības līmeni, ņemot vērā daudzveidību, ieskaitot tradicionālos produktus un tajā pašā laikā nodrošinot iekšējā tirgus efektīvu darbību.

Komisijas vadošais princips, kas galvenokārt izklāstīts tās Pārtikas drošuma baltajā grāmatā, ir pielietot integrētu pieeju no saimniecības līdz šķīvim, ietverot visus pārtikas ķēdes posmus, tostarp barības ražošanu, primāro ražošanu, pārtikas apstrādi, uzglabāšanu, transportēšanu un mazumtirdzniecību.

Eiropas pārtikas drošības standartiy

ES pārtikas drošības politikas mērķis ir garantēt

1. drošu, uzturvielām bagātu pārtiku un dzīvnieku barību
2. augstu dzīvnieku veselības, labklājības un augu aizsardzības līmeni
3. pietiekami pārredzamu informāciju par pārtikas izcelsmi, sastāvu/marķēšanu un lietošanu

VIDEOIERAKSTI PAR PĀRTIKAS DROŠUMU, KURUS SAGATAVOJUŠI VESELĪBAS UN PATĒRĒTĀJU GD

ES Pārtikas informācijas regula (1169/2011)

Sākot no 2014. gada 13. decembri uzņēmumiem tiks pieprasīts nodrošināt atbilstību lielākajai daļai noteikumu, kas ietverti ES Pārtikas informācijas regulā (1169/2011). Regula stājās spēkā 2011. gada 12. decembrī, bet tika nodrošināts garš atvieglojumu periods 3 gadu garumā, lai ļautu pārtikas uzņēmumiem un ES dalībvalstīm sagatavoties jaunajiem noteikumiem saistībā ar pārtikas produktu marķēšanu. Cita starpā Regula paplašina sarakstu ar informāciju, kas ir jānorāda uz pārtikas marķējuma, un arī uzliek jaunus pienākumus saistībā ar informācijas prezentēšanu. Ja uzņēmumi nepilda šos pienākumus, tiem tiek piemērotas soda naudas.

Regulā ir izsmeļoši izklāsta informācija, kura būs obligāti jānorāda uz pārtikas marķējumiem, tostarp tāda informācija kā:

• visas sastāvdaļas vai apstrādes līdzekļi, kas uzskaitīti Regulas II Pielikumā vai atvasināti no vielas vai produkta, kas savukārt uzskaitīti II pielikumā un izraisa alerģijas vai nepanesamību, tiek lietoti pārtikas ražošanā vai sagatavošanā un joprojām ir gatavā produkta sastāvā, pat tad, ja tie ir pārveidotā formā
• noteiktu sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju daudzums
• attiecībā uz dzērieniem, kuri satur vairāk nekā 1,2% spirta tilpumkoncentrācijas, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija
• uzturvērtības paziņojums

Šai informācijai ir jābūt norādītai vārdos un skaitļos, vai izmantojot piktogrammas vai simbolus, ja tie atbilst noteiktām prasībām, piemēram, ja tie liek patērētājam izprast pārtikas nozīmi tās enerģijas satura un uzturvielu dēļ un ir objektīvi, pamatojoties uz ticamiem un zinātniski drošiem patērētāju pētījumiem, un nemaldina patērētājus.

Papildus Regulā ietvertajai informācijai, kas ir attiecināma uz visiem pārtikas produktiem, III pielikumā ir iekļauta papildinformācija, kuru ir jānorāda noteiktu pārtikas produktu marķējumā, piemēram, dzērienu marķējumā, kuru sastāvā ir kofeīns, kā arī pārtikas produktu marķējumā, kuru sastāvā ir pievienots kofeīns, vai kurš satur saldinātājus.

Obligātajai informācijai ir jābūt marķētai tā, lai tā būtu skaidri saskatāma un salasāma. Papildus šiem vispārīgajiem standartiem, Regula nosaka minimālo fonta lielumu uz iepakojuma vai piestiprinātā marķējuma: burtiem jābūt vismaz 1,2 mm lieliem, izmantojot fonta lieluma noteikšanas metodi, kas norādīta Regulas IV pielikumā. Mazākiem iepakojumiem vai tvertnēm ir pieļaujams izņēmums, „lielākā virsma, kuras laukums ir mazāks par 80 cm2,” un šajā gadījumā burtu minimālais augstums ir 0.9 mm.

Koldireti rokasgrāmata

Koldireti ir izdevis labu, praktisku rokasgrāmatu, kuru ir apstiprinājusi Itālijas Tautas Veselības ministrija, un kurai ir šādi mērķi:

• zemnieku atbalstīšana pārtikas produktu drošības procedūru, ko nosaka higiēnas likums, iepazīšanā un īstenošanā.
• īstenot vienveidīgu paškontroles un kontroles procedūru ievērošanu visā valstī
• Pārskatāmības aspekta nodrošināšana, kas ir ļoti svarīgi patērētājiem



It can be downloaded from this web site (only available in Italian language)